Saskaņā ar Vekseļu likuma 75.pantu, ja vienkāršā vekseļa devējs kāda iemesla dēļ nespēj pats parakstīt vekseli, tad pēc viņa lūguma to var parakstīt cita persona. Tādā gadījumā uz vekseļa jābūt notāra apliecinājumam, ka vekselis parakstīts pēc vekseļa devēja lūguma. Tātad, ja persona pati var vekseli parakstīt, tad notārs nav nepieciešams. Taču, kā norāda zvērināta notāra palīdze Dagne Rušeniece, ja personas vēlas, uz vekseļa notārs var apliecināt personu paraksta īstumu. Savukārt ar notāra obligātu iesaisti noteikti ir saistīta cita darbība ar vekseļiem – ja ir nepieciešams vekseļa protesta akts, to jātaisa pie notāra.

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos, kad valsts pilnvarota persona – zvērināts notārs – ir piedalījies vekseļa protesta izdarīšanā. Sevišķās tiesāšanās kārtības mērķis ir panākt publisku ticamību pušu noslēgtam dokumentam – šajā gadījumā vekseļa devēja izdotam vekselim. Līdz ar to tiesai, pieņemot lēmumu, ir pienākums pārliecināties tikai par iesniegto dokumentu pamatotību un atbilstību formālajām prasībām.

Rakstā tiks apskatīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kas pieļaujama pēc protestētiem vienkāršajiem vekseļiem ar maksāšanas termiņu noteiktā dienā. Tiks arī aplūkotas praksē sastopamās problēmas, kas rodas, gan izrakstot vekseli, protestējot to, kā arī pēc tā vēršot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un izteikti priekšlikumi to novēršanai.

  1. gadā rajona (pilsētas) tiesās tika iesniegti 8013 pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, savukārt šā gada divarpus mēnešos jau iesniegti 1329 pieteikumi.1 Kaut arī pieteikumi, kuros saistības pamatotas uz protestētiem vekseļiem, ir apmēram desmit procenti no kopējā skaita, lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem norāda uz tiesnešu atšķirīgo un nereti arī kļūdaino Vekseļu likuma, Notariāta likuma un citu ar vekseļiem saistīto normatīvo aktu piemērošanu un iztulkošanu.
  2. gada 1. oktobrī atkārtoti ar minimāliem redakcionāliem grozījumiem stājās spēkā 1938. gada Vekseļu likums.2 Sākotnējais 1938. gada Vekseļu likums tika izstrādāts, pamatojoties uz trim 1930. gada Ženēvas Konvencijām par vekseļiem, kā arī uz 1938. gada 9. aprīlī starp Baltijas valstīm parakstīto Konvenciju par vienādu traktu un vekseļu likumu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju.3
  3. gada 29. aprīlī Saeima pieņēmusi Tieslietu ministrijas izstrādāto likumu “Grozījumi Vekseļu likumā”, ar kuru Vekseļu likums beidzot tika pietuvināts mūsdienu apstākļiem. Jaunie Vekseļu likuma grozījumi stāsies spēkā tikai 2010. gada 1. jūlijā, nenosakot nekādus citus pārejas noteikumus. Pēc autores domām, jaunpieņemtie grozījumi ne tikai nenovērsīs visas jau esošās problēmas, bet radīs vēl jaunas neskaidrības vekseļa protesta izdarīšanā.

Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības procesu precizē Ministru kabineta noteikumi “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi”4 un Ministru kabineta noteikumi “Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem”.5 Galvenais tiesību avots, kas regulē saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem, ir Civilprocesa likums,6 kas ir spēkā kopš 1999. gada marta.

Vekseļa jēdziens un būtība

Laika posmā no Vekseļu likuma atjaunošanas līdz šim brīdim vekseļi ir pētīti maz, jo salīdzinājumā ar citiem vērts­papīriem to izrakstīšana un apgrozīšana ir daudz sarežģītāka. Gan pieredzējušiem juristiem, gan sabiedrībai ir skaidrs, ka vekselis ir vērtspapīrs, bet diemžēl nav skaidrības par to vietu vērtspapīru tirgū. To, ka vekseļi ir “citas kategorijas vērtspapīri” apliecina arī tas, ka jau likumā “Par vērtspapīriem”7 4. panta otrās daļas 6. punktā tika noteikts, ka vekseļu izrakstīšanu un apgrozību iepriekš minētais likums neregulē. Tāpat tajā tika noteikts, ka “vekselis nevar būt publiskās apgrozības vērtspapīrs”. Kopš iepriekš minētais likums ir zaudējis spēku, vekseļu vieta vērtspapīru tirgū tā arī nav noteikta.

Vekseļu likumā nav sniegts jēdziena “vekselis” skaidrojums. Vekseļa definīcija ir atrodama Ministru kabineta noteikumos “Vekseļa izrakstīšanas un apgrozības noteikumi”, kuros sniegta šāda definīcija: “Vekselis – vērtspapīrs, kas dod tā īpašniekam neapstrīdamas tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā.” Juridisko terminu vārdnīcā vekselis skaidrots kā “formāls abstraktas saistības vērts­papīrs, kas satur vekseļa devēja saistību sagādāt zināmā termiņā vekseļa turētājam noteiktu naudas summu, vai nu tieši apsolot samaksāt šo summu (vienkāršais vekselis) vai uzdodot to izdarīt trešajai personai (pārvedu vekselis)”.8 Savukārt atbilstoši Latvijas Padomju enciklopēdijā sniegtajam skaidrojumam vekselis ir vērtspapīrs, likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietverta abstrakta naudas saistība.9 Jāpiebilst gan, ka padomju laikos vekseļus drīkstēja izmantot tikai ārējā tirdzniecībā.

Vekselis nav sinonīms aizdevuma līgumam. Pēdējos Vekseļa likuma grozījumos beidzot tiek sniegta vekseļa definīcija: “Vekselis ir vērtspapīrs, kas dod tā turētājam tiesības prasīt no vekseļa devēja vai akceptētāja samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā.” Šāda definīcija, pēc autores domām, jau sen bija nepieciešama. Kā var redzēt visos piedāvātajos skaidrojumos, vekselis tiek definēts kā vērtspapīrs, ar kuru tiek piešķirtas tiesības tā turētājam prasīt noteiktu naudas summu no atbildīgajām personām.

Likumdevējs ir piešķīris vekselim zināmas īpašības un priekšrocības, kādas citiem vērtspapīriem nav. Pie vekseļa īpašībām var pieskaitīt 1) formālo vekseļa stingrumu (pēc protestētiem vekseļiem var veikt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā); 2) materiālo vekseļa stingrumu (ierobežotas vekseļa devēja ierunas pret vekseļa ņēmēju); 3) formālā dokumenta īpašību (ja vekselim trūkst kāds no obligātajiem rekvizītiem, tas zaudē vekseļa spēku); 4) abstrakta dokumenta īpašību (nav svarīgs iemesls, kāpēc vekselis izdots). Tāpat ir jāatzīmē, ka vekselis satur vienpusēju saistību un pēc vekseļa ir saņemama tikai nauda, nevis kāda cita civiltiesiskajā apgrozībā esoša lieta.

Vekseļa tiesībās saistības moments rodas brīdī, ar kuru vekseļa devējs kļūst atbildīgs vekseļa turētājam. Izdodot vekseli (arī tratu), tiek nodibināta vekseļa devēja vekseļtiesiskā saistība, kuras saturs ir pienākums samaksāt vekseli.10 Ja vekseļa devējs neprot vai cita iemesla dēļ pats nevar parakstīt vekseli, tad pēc viņa lūguma var parakstīties cita persona. Šādā gadījumā vekselis ir jāapliecina pie notāra, kurš apliecinājuma tekstā norāda, ka trešā persona ir parakstījusies pēc vekseļa devēja lūguma. Autore vēlas piebilst, ka Vekseļu likuma normas attiecībā pret Civillikuma normām ir sevišķās normas, tādējādi, piemēram, gadījumos, kad vekseli ir parakstījis galvinieks, viņš ir uzņēmies tādu pašu atbildību, it kā pats būtu vekseļa devējs. Tātad saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var vērst vienlaicīgi gan pret vekseļa devēju, gan pret galvinieku.

Lai vekselis iegūtu vekseļa spēku un to varētu vēlāk iesniegt notāram protesta izdarīšanai, tajā ir jābūt ne tikai ietvertiem visiem Vekseļu likumā noteiktajiem rekvizītiem, bet par tā izrakstīšanu ir jābūt nomaksātai attiecīgai valsts nodevai. Par vekseļa izrakstīšanu vekseļa devējam valsts kasē ir jāiemaksā 2 santīmi par katriem pilniem vai nepilniem desmit latiem, kas veido 0,2 procentus no vekseļa summas. Ministru kabineta noteikumi “Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem” nosaka, ka kredītie­stāde par valsts nodevas samaksu izdara atzīmi vai uzrakstu uz vekseļa. Diemžēl ne iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos, ne Vekseļu likumā nav veikta atruna, kas notiek, ja valsts nodevas samaksu veic cita persona, nevis vekseļa devējs. Vai izrakstītais vekselis tāpēc neiegūst vekseļa spēku? Pēc autores domām, neiegūst, jo tādā gadījumā nevar uzskatīt un pierādīt, ka vekseļa devējs tiešām ir vēlējies vekselim piešķirt vekseļa spēku. Tādēļ tas nav pakļaujams protestēšanai.

Tāpat nevienā normatīvajā aktā nav atrunāts, vai kā pierādījums valsts nodevas samaksai der kredītiestādes apstiprināts maksājuma uzdevums. Diemžēl arī starp notāriem nav vienotas nostājas šajā jautājumā, jo notārus (pēc viņu viedokļiem) var iedalīt divās grupās:

1) notāri, kuri uzskata, ka valsts nodeva ir samaksāta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tikai tādā gadījumā, ja par to ir izdarīta atzīme vai uzraksts uz paša vekseļa;

2) notāri, kuri, pielāgojoties mūsdienu tehnoloģiju attīstībai, uzskata, ka kredītiestādes apstiprināts maksājuma uzdevums (bez valsts nodevas atzīmes vai uzraksta uz paša vekseļa) ir pietiekams pierādījums valsts nodevas samaksai.

Vekseļa protests

Vekseļa protests ir publisks dokuments, kas taisāms likumā paredzētā formā un kas konstatē ar publisku ticamību zināmus vekseļtiesiski nozīmīgus faktus.11 Savukārt Ministru kabinets ir noteicis šādu vekseļa protesta definīciju: “Vekseļu protests ir juridisks akts, kuru sastāda notārs vai cita tam pilnvarota persona un kurā tiek apliecināts fakts, ka vekselis nav samaksāts tajā norādītajā termiņā.”

Notariāta likuma12 108. pants nosaka, ka “zvērināti notāri apliecina protestus”. Savukārt Notariāta likuma XIV nodaļa “Protestu apliecināšana” nosaka, ka “protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā”. Tālāko notāra darbību saistībā ar vekseļa protesta apliecināšanu regulē Vekseļu likuma 79.–87. pants.

Ja vekseļa devējs nav izpildījis savas saistības pret vekseļa ņēmēju, tad pēdējam (personīgi vai caur pilnvarnieku) ir tiesības vērsties pie zvērināta notāra ar lūgumu veikt vekseļa protestu vekseļa nesamaksāšanas vai vekseļa nepieņemšanas dēļ. Autore vēlas piebilst, ka vekseļa devējs vekseli var samaksāt ne tikai vekseļa ņēmējam, bet arī zvērinātam notāram. Notāram nav tiesību samaksu nepieņemt, kā arī viņam ar vekselī ietvertu klauzulu nevar atņemt tiesību šādu samaksu saņemt. Tāpat notāram pirms protesta izdarīšanai nepieciešamo amata darbību veikšanas ir jāpievērš uzmanība, vai vekselī ir ietverti visi Vekseļu likumā noteiktie rekvizīti, vai ir nomaksāta valsts nodeva un uz vekseļa nav atzīme “bez protesta”. Ja, izrakstot vekseli, nav ievērotas visas normatīvo aktu prasības, kā arī ja uz protesta ir atzīme “bez protesta”, tad notāram ir jāatsaka vekseļa protesta veikšana.

Lieki piebilst, ka zvērinātam notāram aizliegts taisīt vekseļa protestus savās lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, sava un laulātā radinieku (taisnā līnijā visās pakāpēs), sānu līnijā (līdz ceturtajai pakāpei) un svainiešu (līdz trešajai pakāpei), kā arī sava vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

Vekseli jāiesniedz notāram ne vēlāk kā dienu pirms tās dienas, kas Vekseļu likuma 44. pantā paredzēta kā pēdējā diena protesta izdarīšanai. Praktiski tas nozīmē, ka vekselis notāram iesniedzams nākamajā darba dienā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās. 2010. gada 1. jūlijā, kad stāsies spēkā likums “Grozījumi Vekseļu likumā”, beidzot tiks novērsta jau kopš 2003. gada jūlija pastāvošā tiesību normu kolīzija par protestu tiesīgajām personām. Pašreizējā Vekseļu likuma 79. panta redakcija nosaka, ka “pagastos, kur nav notāra, vienkāršos vekseļus var protestēt pagasta sekretārs”. Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu bāriņtiesas nevar protestēt vienkāršos vekseļus, tādējādi radot kolīziju starp Bāriņtiesas likumu un Vekseļu likumu.

Notārs, kam protesta izdarīšanai iesniegts vekselis, mutiski vai rakstiski uzaicina tās personas, uz kurām protests attiecas, izpildīt savu saistību pēc vekseļa. Ja saistība pēc vekseļa nav nokārtota, notāram jāsastāda protesta akts. Ja velk paralēles ar Notariāta likuma 135.–136. pantu, tad visām vekselī norādītajām personām rakstisku uzaicinājumu nokārtot saistības zvērināts notārs vai viņa uzdevumā notāra darbinieks var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā (uzaicinājuma) izsniegšanu.

Autore uzskata, ka Vekseļu likumā noteiktais laiks protesta veikšanai pēc notāra veiktā uzaicinājuma ir pārāk īss, jo reti kad, sūtot ierakstītas vēstules, adresāts tās saņem nākamās dienas rīta pusē. Arī pasts negarantē, ka nākamajā dienā uzaicinājums tiks piegādāts adresātam, jo saskaņā ar Pasta noteikumu13 58. punktu pasts apņemas to piegādāt piecu darba dienu laikā.

Tāpat notāram var rasties problēmas ar vekseļa protestēšanu, ja vekselī nav norādīta vekseļa devēja adrese, telefons, jo ne vienmēr vekseļa izrakstīšanas vieta sakrīt ar vekseļa devēja dzīvesvietu. Pēc autores domām, lai novērstu šādus gadījumus, Vekseļu likuma 75. pantā jāizdara grozījumi, iekļaujot šādu punktu: “Vienkāršajā vekselī jābūt norādītam vekseļa devēja vārdam, uzvārdam, personas kodam (ja tāda nav, personas dzimšanas gadam, mēnesim, dienai un vietai), deklarētās dzīvesvietas adresei un vekseļa devēja parakstam. Parakstot vekseli, nedrīkst lietot faksimilzīmogu.”

Diemžēl dažkārt tiesām nav izpratnes, kā notārs ar vekseli saistītām personām var nodot uzaicinājumu nokārtot saistības. Piemēram, autore vēlas minēt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 26. janvāra lēmumu lietā Nr. 3-12/0397/10,14 ar kuru tika noraidīts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Pamats tam bija tiesneša kļūdainais tiesību normu iztulkojums, jo tiesnesis uzskatīja, ka gadījumos, kad paziņojums tiek nodots mutiski – telefoniski, notāram nav iespējas pārbaudīt personas identitāti un tādējādi nevar pārliecināties, ka paziņojums ir nodots nepieciešamajai personai.

Pēc autores domām, gadījumos, ja notārs paziņojumu nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē, arī nav iespējams pārbaudīt vēstules saņēmēja identitāti. Saskaņā ar Pasta noteikumiem pasta sūtījumus var izsniegt arī adresāta pilngadīgajiem ģimenes locekļiem. Tāpēc ir kļūdaini secināt, ka telefoniski nedrīkst nodot uzaicinājumu nokārtot saistības. Autore uzskata, ja vekselī ir norādīts vekseļa devēja un galvinieka (avalista) telefona numurs, tad notārs uzaicinājumu drīkst izteikt arī telefoniski. Izņēmums ir tad, ja vekselī nav norādīts telefona numurs un to uzrāda vekseļa devējs. Šajā gadījumā notārs nevar uzaicinājumu veikt telefoniski, jo viņš nevar pārliecināties, ka uzrādītais telefona numurs ir vekseļa devēja un/vai galvinieka (avalista) telefona numurs.

Tāpat Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2009. gada 1. jūnija lēmumā lietā Nr. 3.12.-1273/815 ir kļūdaini iztulkojusi Vekseļu likuma 80. pantu un 81. panta 4. punktu. Tiesneša secinājums bija šāds: “No minēto noteikumu jēgas un būtības izriet, ka notārs ierodas pie tās personas, kas atbildīga pēc vekseļa, un izsniedz tai uzaicinājumu saistību izpildīt vai arī izdara atzīmi, ka persona nav sastopama, nav iespējams atrast tās telpas vai dzīvokli. Tikai gadījumā, ja uzaicinājums ir izsniegts (vai to nav izdevies izsniegt) personīgi, tad arī ir iespējama protesta izdarīšana nākamajā darba dienā, izdarot attiecīgu atzīmi. Taču gadījumā, kad uzaicinājums ir nosūtīts pa pastu, tad nākamajā darba dienā nemaz nav iespējams izdarīt jebkādu Vekseļu likuma 81. panta 4. punktam atbilstošu atzīmi, jo nevar pieņemt, ka adresāts aicinājumu jau saņēmis.” Šādi aplami tiesību normu tulkojumi pastāv ne tikai galvaspilsētas tiesās, bet arī citās pilsētu (rajonu) tiesās, un tie rada kļūdainu tiesu praksi.

Tā kā zvērināti notāri saskaņā ar Notariāta likuma 2. pantu ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pilda likumā noteiktos pienākumus (arī Vekseļu likumā noteikto pienākumu – taisīt vekseļa protestu), par vekseļa protesta akta saturu atbild zvērināts notārs un tiesas kompetencē neietilpst notāra sastādītā protesta akta likumības izvērtēšana.

Sākotnēji Notariāta likumā bija noteikts, ka zvērināts notārs par protestētajiem vekseļiem sniedz ziņas Latvijas Bankai. Šāda norma tika paredzēta, lai Latvijas Banka varētu vest “vekseļa devēju – parādnieku” reģistru, kurā norādīja personas, pret kurām ir protestēti vekseļi. Latvijas Bankas izveidotais reģistrs bija kaut kas līdzīgs mūsdienu Kredītu jeb parādnieku reģistram. Pēc 2002. gada grozījumiem Notariāta likumā šāda norma tika svītrota, un notāriem vairs šāda funkcija nav jāveic.

Vekseļu likumā ir noteikti ne tikai vekseļa obligātie rekvizīti, bet arī tie, kam jābūt ietvertiem vekseļa protesta aktā:

  • protesta izdarīšanas datums;
  • protesta akta numurs;
  • to personu vārdi, kuru labā un pret kuriem protests izdarīts;
  • norādījums, ka persona, pret kuru izdarīts protests, uzaicināta nokārtot saistību pēc vekseļa un ka šim uzaicinājumam nav bijis panākuma, vai ka uzaicinātā persona nav bijusi sastopama, vai ka nav bijis iespējams atrast viņas veikala telpas vai dzīvokli;
  • uzaicinājuma izdarīšanas vietas un laika apzīmējums;
  • protesta izdevumu apmērs.

Protesta aktu notārs noformē atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 40 “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi” apstiprinātajam paraugam, kā arī to paraksta un apzīmogo. Kad notārs ir veicis uzaicinājumu nokārtot saistības pēc vekseļa, nākamajā dienā pēc pulksten 14, bet likumā “Par svētku un atceres dienām”16 norādīto svētku priekšvakaros pēc pulksten 12 vekselis tiek protestēts. 2010. gada 1. jūlijā no Vekseļu likuma 44. panta tiks izsvītrota piezīme, kurā ir atrunāti pulksteņi, cikos jāveic protests. Notārs pats varēs izvēlēties, ap cikiem vekseļa protestu taisīt, kā arī pats paziņojumā varēs norādīt, līdz cikiem vekseļa devējam ir tiesības veikt vekseļa summas apmaksu (piemēram, notārs vekseļa protestu varēs veikt 8 no rīta, tādējādi samazinot vekseļa devēja iespējas samaksāt vekselī norādīto summu). Protesta aktu notārs reģistrē Aktu un apliecinājumu reģistrā, kurā atzīmes veidā tiek norādīta vekseļa summa, maksāšanas termiņš, izrakstīšanas laiks un vieta, kā arī visas ar vekseli saistītās personas.

Saskaņā ar Notariāta likuma 56. pantu notārs uzglabā un vekseļu protesta aktu grāmatā iešuj vekseļa protesta otros eksemplārus. Savukārt pašreiz spēkā esošā Vekseļu likuma redakcija paredz, ka pie notāra arhīvā paliek apliecināts vekseļa protesta noraksts. Tā kā bija radusies šāda tiesību normu kolīzija, tad, pamatojoties uz Vekseļu likuma redakciju, kas stāsies spēkā ar 2010. gada 1. jūliju, notāram būs jāuzglabā protesta akta otrais eksemplārs un vekseļa apliecināts noraksts.

Autore uzskata, ka jaunajā Vekseļu likuma 87. panta redakcijā vajadzēja noteikt, ka notāram arhīvā jāuzglabā vai nu protesta akta otrais eksemplārs, vai vekseļa apliecināts noraksts, jo tagad notāram Vekseļu protestu aktu grāmatā būs jāuzglabā divi vekseļa protesta eksemplāri. Kā arī – Notariāta likuma 56. pantā beidzot būtu jādod skaidrojums, kā tiek taisīts vekseļa protesta akta otrais eksemplārs. Autore piedāvā Notariāta likuma 56. panta pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā: “Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no zvērināta notāra parakstītiem protesta aktu otrajiem eksemplāriem, par kuriem valsts nodevu nemaksā. Vekseļa protesta akta otrais eksemplārs ir vekseļa protesta akts ar atzīmi labajā augšējā stūrī “otrais eksemplārs”, uz kura otrā pusē uzkopēts noprotestētais vekselis.”

Vekseļa protesta izdarīšanas dienā notāram ir pienākums par protesta izdarīšanu rakstiski paziņot visām ar vekseli saistītajām personām, kuru adreses ir norādītas vekselī, kuras ir norādījis vekseļa ņēmējs vai arī tās ir zināmas notāram.

Brīdinājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi

Parādnieka brīdināšana par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu ir nozīmīga viņa tiesību aizsardzības garantija, jo saistību dalībnieki netiek informēti par lietas izskatīšanu un pieteikums tiesā tiek izskatīts bez saistību dalībnieku klātbūtnes. Tāpēc attiecībā uz pieteikumiem par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem ir jābūt strikti ievērotiem visiem Civilprocesa likumā un Vekseļu likumā noteiktajiem priekšnoteikumiem, kādi jāizpilda pieteicējam pirms šāda pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 404. panta trešās daļas 3. punktam pieteikumam jāpievieno pierādījumi par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Vekseļa devējam brīdinājumu par saistību bezstrīdus izpildi nosūta vekseļa turētājs vai viņa pilnvarotā persona. Brīdinājums ir jānosūta, kad iestājies pamats, lai pieteicējs varētu prasīt tiesas ceļā pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai saistības pēc noprotestētā vekseļa. Tātad tikai tajā gadījumā, kad vekselis ir noprotestēts, pieteicējam rodas tiesības brīdināt parādnieku par savu nodomu vērs­ties tiesā un viņš šādu brīdinājumu drīkst parādniekam nosūtīt. Ja brīdinājums ir nosūtīts pirms šāda pamata iestāšanās, tad var uzskatīt, ka tas nav veikts. To pašu var izsecināt arī no Bauskas rajona tiesas 2008. gada 4. marta lēmuma lietā Nr. 3-10/010/08,17 kur norādīts: “

[..] paziņojums ir uzskatāms par pieteicēja pilnvarotās personas atgādinājumu parādniekam par saistību izpildi pēc vekseļa, jo tas ir nosūtīts dienā, kad iestājas vekseļa maksāšanas termiņš un vekseļa turētājam vēl nav tiesības vērs­ties pie notāra ar lūgumu protestēt vekseli [..].” Iepriekš minētajā lēmumā pieteicējs brīdinājumu par viņa nodomiem vērsties ar prasību tiesā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumā, ja netiks samaksāt vekselis, bija nosūtījis kā notariālo paziņojumu dienā, kad iestājās maksāšanas termiņš.

Civilprocesa likumā nav noteikts brīdinājuma saturs, tāpēc autore piedāvā Civilprocesa likumā iekļaut 404.1 pantu “Brīdinājuma saturs”, kurā noteiktu: “Brīdinājumā norādāms – pieteicējs, prasījuma būtība un summa, parādnieks, priekšlikums parādniekam 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, kā arī to, ka gadījumā, ja 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas netiks samaksāta pieteikumā norādītā summa, tad pieteicējs vērsīsies tiesā (tiesas nosaukums) ar pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.”

Tāpat Civilprocesa likumā nav noteikts, cik dienas iepriekš lietās par saistību piespiedu izpildi vekseļa turētājs šādu brīdinājumu nosūta vekseļa devējam. Autore uzskata, ka Civilprocesa likumā būtu jāiekļauj 404.2 pants “Brīdinājuma izsniegšana parādniekam”, kurā noteiktu: “Vekseļa ņēmējs ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms tam, kad viņš iesniedz pieteikumu tiesā, par to rakstiski brīdina vekseļa devēju. Brīdinājumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi vekseļa devējs nodod parādniekam personīgi, ar notāra starpniecību nosūtot notariālo paziņojumu vai nosūtot pa pastu ierakstītā vēstulē ar paziņojumu par izsniegšanu adresātam.”

Saistību piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

Pēc vekseļa noprotestēšanas vekseļa turētājs savu saistību nodrošināšanai pēc parādnieka dzīvesvietas iesniedz rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Vekseļu likums paredz, ka visas pret vekseļa devēju (tratas pieņēmēju) no vienkāršā vekseļa (tratas) izrietošās prasības noilgst triju gadu laikā pēc maksāšanas termiņa iestāšanās. Ar prasību var vērsties pret visām vekselī iesaistītajām un vekseļtiesiski atbildīgām personām solidāri, kā arī pret dažām no viņām solidāri vai pret vienu no šīm personām pēc vekseļa turētāja izvēles. Pieteikumā tiek norādīts, kādu saistību un pēc kura vekseļa tiek lūgts pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai. Tāpat tiek norādīta summa, par kādu izsniegts vekselis, līgumsods, procenti, ar protestu saistītie izdevumi un likumā noteiktā atlīdzība (viena trešdaļa procenta apmērā no vekseļa summas). Vekseļa turētājam ir arī tiesības pieteikumā lūgt no atbildīgajām personām piedzīt 6 procentus gadā no nesamaksātās vekseļa summas, termiņu skaitot no maksāšanas termiņa dienas līdz parāda samaksas dienai.

Vekseļa turētājs pieteikumam pievieno vekseli, tā protesta aktu un vekseļa norakstu, dokumentu par valsts nodevas samaksu (divi procenti no parāda summas, bet ne vairāk par 200 latiem), kā arī pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša vekseļa neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams. Pieteikumam pievienojamo bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu noraksti nav notariāli jāapliecina, jo tie tiek iesniegti kopā ar vekseļa protesta oriģinālu, tādējādi šo norakstu apliecināšanu var veikt tiesnesis, kurš izskata lietu. Ņemot vērā nodaļā “Vekseļa jēdziens un būtība” autores pieminēto problēmu un izteiktos grozījumus Vekseļu likumā un Ministru kabineta noteikumos “Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem”, autore uzskata, ka Civilprocesa likuma 404. panta trešajai daļai jāizveido 4. punkts, kurā noteiktu: “Ja uz vienkāršā vekseļa nav atzīmes vai uzraksta par valsts nodevas samaksu, pieteikumam jāpievieno kredītiestādes apstiprināts maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu par vekseļa izrakstīšanu.” Šāds Civilprocesa likuma grozījums novērstu gadījumus, kad viens maksājuma uzdevums tiek izmantots vairāku vekseļu protestu veikšanai, kā rezultātā ar valsts nodevu neapmaksāti noprotestētie vekseļi tiek iesniegti tiesā, lai veiktu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 401. pantu pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var iesniegt persona, uz kuras vārda vekselis izdots, vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu, kā arī visu iepriekš minēto personu mantinieki, kas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti mantojuma tiesībās.

Reizēm tiesām nav izpratne par atšķirībām starp vekseļiem ar maksāšanas termiņu konkrētā dienā un vekseļiem ar maksāšanu pie uzrādīšanas vai noteiktā laikā pēc uzrādīšanas. Tiesas gadījumos, kad vekselis ir jāsamaksā konkrētā dienā, savā lēmumā norāda, ka notāram nav bijis pamats veikt protestu, jo uz vekseļa nav atzīmes par vekseļa uzrādīšanu samaksai. To pierāda arī Bauskas rajona tiesas 2009. gada 27. februāra lēmums lietā Nr. 3-11/0027,18 kurā norādīts, ka “pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, ka pirms vekseļa protesta taisīšanas zvērināts notārs ir izpildījis Vekseļu likuma 80. panta pirmās daļas prasības, t.i., pieteikumam nav pievienoti zvērināta notāra veikto uzaicinājumu noraksti un pierādījumi par to nosūtīšanu, tādējādi atsakot veikt saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu”. Šāds atzinums ir absurds, jo tiesnesis nedrīkst apšaubīt notāra darbu un Civilprocesa likums nenosaka, ka pieteicējam ir jāpievieno pierādījumi par notāra veiktajām funkcijām vekseļa protesta izdarīšanā. Tiesa savā lēmumā arī norādījusi: “[..] nav pierādīts, ka vekseļa protests būtu noticis likumā noteiktajā kārtībā.”

Šāds secinājums ir nepamatots, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 178. panta trešo daļu zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību. No iepriekš minētā izriet, ka sūdzības par zvērināta notāra nepareizu rīcību, izpildot Vekseļu likumā minētos amata pienākumus, kā arī sūdzības par atteikšanos izpildīt šos pienākumus, ar vekseli saistītās personas var iesniegt apgabaltiesai, kuras uzraudzībai pakļauta zvērināta notāra darbība, mēneša laikā no dienas, kad zvērināts notārs izpildījis darbību, par kuru iesniegta sūdzību, vai kad viņš atteicies izpildīt šādu darbību. Ja apgabaltiesa sūdzību par zvērināta notāra rīcību noraida, tad vekseļa protesta spēku ar vekseli saistītās personas var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja nav celta atsevišķa prasība par zvērināta notāra darbību, tad tiesas kompetencē neietilpst izvērtēt zvērināta notāra veiktās vekseļa protesta procesuālās darbības. Par iepriekš minēto lēmumu tika iesniegts protests, un Zemgales apgabaltiesa to atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai Bauskas rajona tiesai.

Diemžēl tiesas ne vienu reizi vien uzskata, ka tām tomēr ir jāpārbauda, vai vekseļa protests ir veikts Vekseļu likumā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesai, lai pieņemtu lēmumu, ir jāpārbauda tikai tas, vai iesniegtais pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst Civilprocesa likuma prasībām, piemēram, vai vekselis ir protestēts, vai saistību piespiedu izpildīšanu lūdz pret personām, kas minētas vekseļa protesta aktā, kā arī tiesai nav jānoskaidro saistības materiāltiesiskais pamats.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pret visām ar vekseli atbildīgajām personām, t.sk. pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks, kā arī pret viņa mantiniekiem, kas likumā noteiktā kārtībā apstiprināti mantojuma tiesībās. Saskaņā ar Vekseļu likuma 47. pantu visi, kas tratu izrakstījuši, pieņēmuši, indosējuši vai uzņēmušies galvojumu, atbild solidāri tratas turētājam. Tratas turētājam ir tiesība celt prasību pret visām minētām personām, pret katru atsevišķi vai visām kopā, un viņam nav jāievēro kārtība, kādā šīs personas uzņēmušās saistību pēc tratas. Šie noteikumi attiecas ne tikai uz tratām, bet arī uz vienkāršajiem vekseļiem.

Tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas tiesā, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam, izskata un pieņem gala lēmumu. Gadījumos, kad pieteicējs pieteikumam nav pievienojis visus nepieciešamos dokumentus, tiesnesis var pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības. Diemžēl dažkārt nav izprotams, pēc kā tiesneši vadās, pieņemot lēmumu par to, vai dokumenta trūkuma gadījumā pieteikumu atstāt bez virzības vai pieteikumu noraidīt.

Kā piemērs minams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010. gada 1. marta lēmums lietā Nr. 3-11/0186/7.19 Tiesnesis pieņēma lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības līdz konstatēto trūkumu novēršanai, jo vekseļa ņēmējs pieteikumam nebija klāt pievienojis dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas un tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā. Savukārt Gulbenes rajona tiesa ar 2010. gada 9. februāra lēmumu lietā Nr. 3-12/018120 noraidīja vekseļa ņēmēja pieteikumu, jo viņš nebija pieteikumam pievienojis pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam. Abos gadījumos pieteikuma iesniedzējs nebija pievienojis Civilprocesa likuma 404. panta trešajā daļā noteiktos dokumentus, tāpēc tiesnesim vajadzēja pieņemt lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez virzības, bet tas tā nenotika.

Tiesnesis, pieņemot lēmumu, nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam, t.sk. galviniekam. Ja pieteikums ir noraidīts, tad lēmuma norakstu ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūta tikai pieteicējam. Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lietas izskatīšana pēc būtības noslēdzas nevis ar spriedumu, bet lēmuma pieņemšanu.21 Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

Tiesneša lēmums nav pārsūdzams, un gadījumos, kad parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš tiesai nevar prasīt atcelt tiesneša iepriekš pieņemto lēmumu, ar kuru apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētā vekseļa. Kā jau autore minēja iepriekš, lēmums stājas spēkā nekavējoties ar tā sastādīšanas un parakstīšanas brīdi.

Parādniekam ir tiesības sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas celt prasību pret kreditoru, apstrīdot kreditora prasījumu. Šādas prasības gadījumā parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību. Ja parādnieks ir lūdzis apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, tad tiesneša pieņemtais lēmums pēc savas būtības būs prasības nodrošinājums. Ja parādnieks Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā būs pārsūdzējis tiesneša lēmumu, tad viņam vairs nav tiesību iesniegt protestu par pārsūdzēto lēmumu.   Savukārt, ja ir pieņemts lēmums par pieteikuma noraidīšanu, tad pieteicējam ir tiesības celt prasību, ievērojot Civilprocesa likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību, kā arī lūgt Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju vai ģenerālprokuroru izdarīt protestu par pieņemto tiesneša lēmumu.

Kopsavilkums

Vekselis ir vienīgais vērtspapīrs, kuru var protestēt un pēc kura var veikt saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā. Ja dokumentam ir piešķirts nosaukums “vekselis”, tad tas nenozīmē, ka tam ir vekseļa spēks, jo tādu tas iegūst tikai tad, ja izpildītas visas Vekseļu likumā, Ministru kabineta noteikumos “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi” un Ministru kabineta noteikumos “Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem” izvirzītās prasības.

Vekseļa formālais stingrums nodrošina paātrinātu piedziņas kārtību pēc nesamaksāta un tādēļ noprotestēta vekseļa. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir ātrs un efektīvs veids, kā vekseļa turētājam realizēt savas tiesības un panākt vekseļa summas piedziņu no vekseļa devēja. Lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem nav lietas, kurās tiek spriesta tiesa, tas ir, risināts strīds, bet gan lietas, kurās nepastāv strīds un tiesību pārkāpums. Tiesnesis dod tikai formālu akceptu vekseļa protestam, bez iedziļināšanās lietas būtībā. Diemžēl praksē nākas saskarties, ka tiesas lietu tomēr vēlas izskatīt pēc būtības.

Jaunie Vekseļu likuma grozījumi ir pietuvinājuši vekseļu regulējumu mūsdienu apstākļiem, diemžēl tie nenovērsīs visas jau pastāvošās problēmas, tāpat arī nenovērsīs atšķirīgo praksi tiesas lēmuma pieņemšanā. Kaut arī lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc protestētiem vekseļiem ir tikai apmēram desmit procenti no visām saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas lietām, tiesas vajadzētu atbrīvot no šo lietu izskatīšanas un nodot tās zvērinātiem notāriem, kuri jau savulaik ir pārņēmuši vienu no bezstrīdus kategorijas lietām, tas ir, bezstrīdus mantojuma lietu izskatīšanu.

1 Tiesu administrācijas sniegtie statistikas dati 17.03.2010.

2 Vekseļu likums. Pieņemts Latvijas Republikas Ministru kabinetā 27.09.1938., atkārtoti stājies spēkā 01.10.1992. Ziņotājs, 24.09.1992., Nr. 37.

3 Bičevskis M., Kvēps M., Repšs A. Vekseļtiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 17. lpp.

4 Ministru kabineta noteikumi Nr. 40 “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi”. Pieņemti Latvijas Republikas Ministru kabinetā 21.02.1995., stājušies spēkā 01.03.1995. Latvijas Vēstnesis, 28.02.1995., Nr. 31.

5 Ministru kabineta noteikumi Nr. 66 “Par valsts nodevas noteikšanu operācijām ar vekseļiem”. Pieņemti Latvijas Republikas Ministru kabinetā 22.03.1994., stājušies spēkā 08.04.1994. Latvijas Vēstnesis, 07.04.1994., Nr. 42.

6 Civilprocesa likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 14.10.1998., stājies spēkā 01.03.1999.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 17.12.2009. Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr. 326/330.

7 Likums “Par vērtspapīriem”. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā 23.08.1995., stājies spēkā 26.09.1995. Latvijas Vēstnesis, 12.09.1995., Nr. 138. Šobrīd nav spēkā.

8 Autoru kolektīvs. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Kamene, 2000, 184. lpp.

9 Autoru kolektīvs. Latvijas Padomju enciklopēdija, 10. sējums, 1. grāmata, 1. izdevums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1987, 335. lpp.

10 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 12.01.2005. spriedums lietā Nr. SKC-22. Pieejams: http://www.at.gov.lv/files/archive/department1/2005/cd120105_2.doc [skatīts 03.03.2010.].

11 Lēbers A. Vekseļtiesību pārskats (izvilkums no darba “Tirdzniecības tiesību pārskats). Rīga, 1927, 55. lpp.

12 Notariāta likums. Pieņemts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē 01.06.1993., stājies spēkā 01.09.1993.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 18.12.2008. Ziņotājs, 05.07.1993., Nr. 26/27.

13 Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 “Pasta noteikumi”. Pieņemti Latvijas Republikas Ministru kabinetā 21.06.2005., stājušies spēkā 26.11.2005.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 08.09.2008. Latvijas Vēstnesis, 07.07.2005., Nr. 105.

14 Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 26.01.2010. lēmums Nr. 3-12/0397/10. Nav publicēts.

15 Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 01.06.2009. lēmums lietā Nr. 3.12.-1273/8. Nav publicēts.

16 Likums “Par svētku un atceres dienām”. Pieņemts Latvijas Republikas Augstākajā Padomē 03.10.1990., stājies spēkā 03.10.1990.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 10.09.2009. Ziņotājs, 18.10.1990., Nr. 42.

17 Bauskas rajona tiesas 04.03.2008. lēmums lietā Nr. 3-10/010/08. Nav publicēts.

18 Bauskas rajona tiesas 27.02.2009. lēmums lietā Nr. 3-11/0027. Nav publicēts.

19 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 01.03.2010. lēmums lietā Nr. 3-11/0186/7. Nav publicēts.

20 Gulbenes rajona tiesas 09.02.2010. lēmums lietā Nr. 3-12/0181. Nav publicēts.

21 Civilprocesa likuma komentāri. Papildināts izdevums. Prof. K. Torgāna un M. Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2001, 383. lpp.