Autors: Madara Briede

Teju 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Turklāt cilvēki pirmspensijas vecumā nereti saskaras ar grūtībām atrast darbu. Piemēram, pērn trešajā ceturksnī vecumā no 45 līdz 64 gadiem bez darba bija vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku. Šie ir daži no apstākļiem, kas mudina daļu Latvijas iedzīvotāju dzīves otrajā pusē doties darba gaitās uz ārvalstīm, kur pieejamas gan cienīgākas algas, gan labākas sociālās garantijas, tostarp iespēja nopelnīt ārvalstu pensiju. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vecumā no 50 līdz 63 gadu vecumam pēdējo piecu gadu laikā no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 117 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 12% no visu emigrējušo skaita. Vai vērts doties uz ārvalstīm pēc lielākas pensijas, un kuru valsti izvēlēties?

Vai ar Rietumeiropas “nabagu pensiju” latvieši var nodrošināt pārtikušas vecumdienas?

Kad Vija 65 gadu vecumā devās pensijā, Somijā viņa bija nostrādājusi vien piecus gadus. Tagad viņa saņem somu tā dēvēto nabagu pensiju – 780 eiro. Par Latvijā padomju laikā un pāris neatkarības gados nostrādātiem gandrīz 30 gadiem viņai no Latvijas pensijā ir 100 eiro. To Vija sauc par joku. Nepilnu slodzi viņa Somijā turpina strādāt un, pie abu valstu pensijām vēl pieskaitot algu, mēnesī saņemot kopumā ap tūkstoti eiro.

Lai gan Vijas piemērs pierāda, ka ne vienmēr ārvalstīs jāstrādā gadu desmiti, lai tur nopelnītu Latvijas situācijai pieklājīgu pensiju, katra cilvēka apstākļi ir dažādi un arī katras valsts nosacījumi pensijas saņemšanai ir atšķirīgi – nacionālajos likumos ir atrunātas nianses un būtiski faktori, kas var ietekmēt pensijas apmēru.

Var palīdzēt arī mazbērniem Latvijā

Vija pagājušā gadsimta 90. gados apprecējās ar somu un Somijā dzīvo jau 20 gadus. Vīrs Somijā nostrādājis 30 gadus un pensijā saņem 1400 eiro. Jā – dzīve Somijā esot dārgāka nekā Latvijā, taču, dzīvojot divatā un pašai ogojot, sēņojot, gatavojot gan ikdienā, gan krājumiem ziemai, neesot nekādas vainas un sanāk pat palīdzēt mazbērniem Latvijā.

Vija ar saviem šā brīža ienākumiem ir apmierināta un arī uz Latviju atpakaļ netaisās, taču neslēpj, ka somi visai šķībi skatās uz iebraucējiem. “Somijā arī ir liels bezdarbs, tāpēc viņi uzskata, ka ienācēji viņiem ņem nost darbu.” Vija pēc pieredzētā secina, ka iebraucējam labākā stratēģija ir strādāt tādu darbu, ko dod. Izvirzot lielas prasības un ambīcijas, nekur tālu tikt nevarot. Arī bez valodas zināšanām darbu atrast principā neiespējami. Pati Somijā strādājusi gan par auklīti bērnudārzā, gan restaurējusi mīkstās mēbeles, bijusi arī apkopēja, administratore un šuvēja.

Pieprasītākās valstis

Teju 70% Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Turklāt cilvēki pirmspensijas vecumā nereti saskaras ar grūtībām atrast darbu. Piemēram, pērn trešajā ceturksnī vecumā no 45 līdz 64 gadiem bez darba bija vairāk nekā 38 tūkstoši cilvēku. Šie ir daži no apstākļiem, kas mudina daļu Latvijas iedzīvotāju dzīves otrajā pusē doties darba gaitās uz ārvalstīm, kur pieejamas gan cienīgākas algas, gan labākas sociālās garantijas, tostarp iespēja nopelnīt ārvalstu pensiju.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 50 līdz 63 gadu vecumam pēdējo piecu gadu laikā no Latvijas emigrējuši vairāk nekā 117 tūkstoši cilvēku, kas ir aptuveni 12% no visu emigrējušo skaita.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neapkopo informāciju par to, cik un kurās valstīs Latvijas valsts piederīgie jau šobrīd saņem pensijas. Taču, ikdienā izskatot personu lietas, Starptautisko pakalpojumu nodaļas darbinieki novērojuši, ka, neskaitot Lietuvu un Igauniju, no Eiropas Savienības valstīm starp biežāk sastopamajām pensiju maksātājvalstīm ir Vācija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija un Īrija.

Interesē arī Igaunija

Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla “EURES” koordinatore Latvijā Līga Baufale stāsta, ka tā neesot lavīnveida parādība, tomēr cilvēki pirmspensijas vecumā interesējas par darba iespējām ārzemēs. Visbiežāk interese esot par nodarbinātību Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Somijā, pēdējā laikā arī Igaunijā. “Nav daudz tādu cilvēku, kas, atnākot uz konsultāciju, tā arī pasaka, ka grib braukt strādāt ārzemēs, lai nopelnītu pensiju. Motīvi ir dažādi – nespēja atrast darbu Latvijā, vēlme kaut ko dzīvē mainīt vai doties pie bērniem, viens no elementiem, protams, arī iespēja nopelnīt pensiju,” skaidro Baufale. Par labu vietu, kur meklēt darbu, cilvēki uzskatot Skandināviju, bet bieži vien nav izvērtējuši turienes dzīves dārdzību.

No 1050 “EURES” klientiem, kas pērn līdz oktobra vidum interesējušies par darbu ārzemēs, 322 bijuši vecumā virs 45 gadiem. Cilvēkiem arī neesot gluži vienalga, kādu darbu strādāt ārvalstīs. “Mūsu cilvēki kļuvuši prasīgāki, meklē darbu savā specialitātē. Citi pat cenšas paaugstināt kvalifikāciju pirms došanās strādāt uz citu valsti. Mazkvalificētu darbu ārzemēs meklē mazāk nekā vidēji vai augsti kvalificētu,” norāda “EURES” koordinatore.

Darba stāžs ES summējas

Ja cilvēks strādājis divās valstīs un pēc to likumdošanas atbilst visiem kritērijiem, lai pretendētu uz vecuma pensiju, – sasniedzis attiecīgajā valstī noteikto pensijas vecumu, nostrādājis tajā noteikto minimālo darba stāžu, veicot sociālās iemaksas, un ievēro citus konkrēto valstu nosacījumus –, viņš bez problēmām var saņemt pensijas no abām šīm valstīm. To lielums atkarīgs no katrā valstī nostrādātā laika un veiktajām iemaksām.

Kur dzīvot, sasniedzot pensijas vecumu – tā ir brīva izvēle. Tiesa, jāņem vērā, ka atsevišķu valstu normatīvie akti var paredzēt kādus ierobežojumus pensijas vai tās daļas izmaksā, ja cilvēks nedzīvo konkrētajā valstī, vai uzlikt par pienākumu regulāri apliecināt savu rezidenci valstī u. tml. Dažās valstīs, ja cilvēks tajās dzīvo un piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz minimumu, tiek maksāta garantētā piemaksa.

Atsevišķās ES valstīs noteikts, ka jānostrādā minimālais periods, lai iegūtu tiesības uz pensiju. Taču tādā gadījumā ir jāņem vērā visi periodi, kad cilvēks strādājis arī citās ES valstīs, tā, it kā runa būtu par nodarbinātības periodiem šajā valstī. Tas ir tā sauktais periodu summēšanas princips. Tiesa, pensiju katra ES dalībvalsts piešķir un maksā tikai par saviem apdrošināšanas periodiem un tiek ievērots, lai apdrošināšanas periodi valstīm nepārklājas. Tātad pensijas apmērs tiek rēķināts, ņemot vērā tikai konkrētajā valstī nostrādāto laiku. Piemēram, Latvijā minimālais darba stāžs pensijas saņemšanai ir 15 gadi, Vācijā – pieci gadi. Bet, ja, piemēram, Anna Latvijā būs nostrādājusi 11 gadus, bet Vācijā četrus gadus, principā viņai nepienāktos pensija nevienā no valstīm, jo abās nostrādājusi pārāk mazu periodu. Taču abu valstu pensiju iestādes ņem vērā gadus, kad Anna strādājusi arī otrā valstī, un atzīst viņas tiesības saņemt pensiju attiecībā uz nodarbinātības periodiem abās ES valstīs. Taču, aprēķinot Latvijas pensijas apmēru, tiks skaitītas iemaksas tikai par 11 Latvijā nostrādātajiem gadiem, bet Vācijas pensijas apmēru – ņemot vērā tikai četru gadu apdrošināšanas stāžu Vācijā. Periodu summēšanas princips nedarbojas ārpus ES ekonomiskās zonas valstīm.

 

Zelta padoma nav

Tas, vai vērts doties uz ārvalstīm pēc lielākas pensijas un kuru valsti izvēlēties, jāizvērtē katram pašam. Piemēram, Nīderlandē pensiju var saņemt, ja tur dzīvots vai strādāts vismaz gadu. Par katru Nīderlandē nostrādāto/nodzīvoto gadu ir tiesības uz 2% no pilnās pensijas, ko teorētiski būtu iespējams nopelnīt, veicot iemaksas 50 gadus. Tas ir mainīgs lielums, taču patlaban ir noteikta 1091,07 eiro pensija vientuļam pensionāram, bet 751,69 eiro pensionāram, kas dzīvo kopā ar citu personu. Tas nozīmē, ka par vienu nostrādātu gadu Nīderlandē pensijā var saņemt 15,03 – 21,82 eiro mēnesī.

Vācijā un Norvēģijā, kur, iespējams, lielākas algas un teorētiski ir iespēja nopelnīt lielāku pensiju, pensionēšanās vecums ir viens no augstākajiem ES – 67 gadi. Francijā, kur pensionēšanās vecums gan vīriešiem, gan sievietēm pagaidām viens no zemākajiem ES – 60 gadi –, drīz vien tas tiks palielināts līdz 62 gadiem. Jāpiebilst, ka pensijas vecuma pakāpeniska paaugstināšana patlaban notiek daudzās ES valstīs.

Kā konkrētajā situācijā visizdevīgāk izmantot visas sociālās iespējas, ko piedāvā ES un konkrētā valsts, un kā nepalikt zaudētājos, var noskaidrot, konsultējoties VSAA, “EURES” vai ārvalstu kompetentajās iestādēs.

***

Pensionēšanās vecums dažādās valstīs

Valsts Pensijas vecums

Sievietēm Vīriešiem

Beļģija 65 65

Dānija 65 65

Francija 60* 60*

Igaunija 63 63

Īrija 66 66

Latvija 63* 63*

Lielbritānija 63* 65

Lietuva 61* 63*

Nīderlande 65* 65*

Norvēģija 67 67

Somija 65 65

Vācija 67 67

Zviedrija 61 – 67 61 – 67

* Noteikts pensionēšanās vecuma pakāpenisks pieaugums