Svešvārdu vārdnīcā jēdzienam ‘’rezidents’’ ir vairākas nozīmes. Mūsu kontekstā aplūkojamās nozīmes ir ar ekonomiku saistītā – ‘’konkrētās valsts iekšzemes nodokļu maksātājs’’ un juridiskā nozīmē- ‘’kādas valsts pilsonis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā ārvalstī’’.

Rezidents kā iekšzemes nodokļu maksātājs – ko tas nozīmē?!

Latvijas rezidenti maksā nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, t.i., no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem (izņemot algota darba ienākumus, kas gūti citā ES dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija un no kuriem ienākuma nodoklis ir maksājams nodarbinātības valstī).

Savukārt fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji – Latvijas nerezidenti nodokli Latvijā maksā tikai no Latvijā gūtajiem ienākumiem.

Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.pantā ir definēts, ka nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

  1. šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai
  2. šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai
  3. šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

Papildus minētajiem kritērijiem, nosakot fiziskās personas rezidenci, kad starp Latviju un valsti , uz kuru dodas strādāt minētā fiziskā persona ir jāizvērtē:

  • kurā valstī ir personas pastāvīgā dzīvesvieta;
  • kur ir personas vitālo interešu centrs – ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības;
  • ja nav iespējams noteikt valsti, kurā personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šo personu uzskata par tās valsts rezidentu, kurā tai ir ierastā mītnes zeme;
  • ja personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai neviena no tām, to uzskata par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
  • ja persona ir pilsonis abās valstīs vai nevienā no tām, valstu kompetentās iestādes izšķir jautājumu par rezidences noteikšanu, savstarpēji vienojoties.

Vitālo interešu centrs nozīmē , ka tiek izvērtēts:

  • vai personas ģimenes (laulātais, bērni) pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī;
  • vai personai pieder nekustamie īpašumi ārvalstī;
  • vai persona īrē nekustamo īpašumu ārvalstī;
  • vai persona veic obligātos valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus šajā valstī;
  • vai personas pastāvīgās nodarbinātības vieta ir ārvalstī u.c.

Tādējādi Latvijas rezidenti, kas kalendārajā gadā ir guvuši ienākumus ārvalstīs, nodokli no šī ienākuma maksā Latvijā.

Izņēmums

Ar nodokli neapliek Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (konvencija).

Minēto nodokļa atbrīvojumu piemēro algota darba ienākumiem, kas gūti, sākot ar 2011. gada 1. janvāri. Savukārt to nepiemēro ienākumiem, ko fiziskā persona gūst:

  • strādājot uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa;
  • kā personāls, kuru personāla iznomātājs iznomā personāla nomniekam — Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā;
  • ārpus darba tiesiskajām attiecībām, piemēram, pensijai, autoratlīdzībai un ienākumam no dividendēm u.c.

Tātad šajos gadījumos gūtie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā.

Personas, kuras ir saņēmušas ienākumu citā valstī, iesniedz gada ienākumu deklarāciju

Fiziskās personas – Latvijas rezidenti, par ienākumiem, kas kalendārajā gadā gūti, strādājot darba devēja – ārvalstu nodokļa maksātāja labā ārpus Latvijas, ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. jūnijā iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju (deklarācija). Taksācijas gads ir kalendārais gads, par kuru tiek aprēķināts nodoklis.

Piemērs

Fiziskā persona, kas 2014. gadā strādāja Īrijā, līdz 2015. gada 1. jūnijam jāiesniedz VID deklarāciju par 2014. gadu, kurā deklarē Īrijā gūto ienākumu.

Tādējādi visiem ārzemēs strādājošiem Latvijas rezidentiem ir jāiesniedz deklarācija Latvijas VID.

Kādi dokumenti pievienojami deklarācijai?

Deklarācijai pievienojami dokumenti, kas apliecina taksācijas gadā ārvalstīs samaksāto nodokli, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem, un citi dokumenti, kuri saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli ir ņemami vērā, nosakot gada ar nodokli apliekamo ienākumu.

Latvijas rezidenti, kas guvuši algota darba ienākumus citā ES dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija, deklarācijai pievieno ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina, ka gūtie darba ienākumi attiecīgajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai tam analoģisku nodokli.

Ja strādā ārvalstī, ar kuru Latvijai nav nodokļu konvencijas.

Latvijas rezidentam, kurš guvis algota darba ienākumus valstī, ar kuru Latvijai nav noslēgta nodokļu konvencija, ienākumi tiek aplikti ar nodokli Latvijā.

Lai neveidotos situācija, ka no viena un tā paša ienākuma nodoklis tiek ieturēts divas reizes (ārvalstī un Latvijā), aprēķinot Latvijā maksājamo nodokli no ārvalstī gūtā ienākuma, tiek ņemta vērā ārvalstī samaksātā nodokļa summa.

Latvijā maksājamo nodokli no ārvalstī gūtajiem ienākumiem samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstī samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ir apliecināta ar ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātais nodoklis.

Minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilst Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.

Piemērs

Ja Japānā samaksātais ienākuma nodoklis ir vienāds ar nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar Latvijas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, vai pārsniedz to un nodokļa nomaksas fakts ir apliecināts ar Japānas nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, Latvijā nodoklis no saņemtā ienākuma nav jāmaksā. Savukārt, ja Japānā samaksātais nodoklis ir mazāks nekā nodoklis, kas aprēķināts pēc Latvijas normatīvajiem aktiem, nodokļa maksātājam jāpiemaksā starpība.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras informācijā par uzņēmējdarbības vidi Japānā norādīts: iedzīvotāju ienākuma nodoklim šajā valstī ir progresīvas nodokļu likmes (no bāzes likmes – 5% līdz 40% un vairāk kopā ar vietējiem nodokļiem) atkarībā no ienākuma apmēra.

Ja Japānā samaksātais ienākuma nodoklis pārsniedz nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar Latvijas likuma normām, nodokļa starpību Latvija neatmaksā.

Kā Latvijas rezidents var kļūt par Latvijas nerezidentu?

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumu, ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, un par personām, kas atrodas tās aizbildnībā vai aizgādnībā (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību), ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.

Tomēr dzīvesvietas adreses esamība ārvalstī neliecina par personas pastāvīgo dzīvesvietu un nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai personai šajā valstī ir vitālo interešu centrs.

Tādēļ, ja fiziskā persona uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas vajadzībām tā ir Latvijas nerezidents un nodokļus no saviem gūtajiem ienākumiem maksās savā rezidences valstī – ārpus Latvijas, tad Latvijas VID ir jāiesniedz:

  • iesniegums par Latvijas rezidenta statusa maiņu;
  • tās valsts, par kuras rezidentu ir kļuvusi fiziskā persona, nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai cits rezidences valsts nodokļu administrācijas izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šī persona ir atzīta par rezidentu nodokļu maksāšanas nolūkiem konkrētajā valstī.

Pēc iesniegto dokumentu (iesnieguma un rezidences apliecības vai tai pielīdzināma dokumenta) izvērtēšanas VID uzskata personu par Latvijas nerezidentu ar datumu, kuru personas rezidences valsts nodokļu administrācija ir norādījusi rezidences apliecībā vai dokumentā, kas apliecina personas rezidenci, kā šīs valsts rezidences iegūšanas dienu.

Ja minētajos dokumentos nav norādīts rezidences iegūšanas datums, tad VID uzskata personu par Latvijas nerezidentu ar datumu, kad VID saņemts personas iesnieguma par Latvijas rezidenta statusa maiņu.

Avots: Valsts ieņēmumu dienests, lvportals.lv, ifinanses.lv

www.temida.lv