Notāri un juristi– kur ir atšķirība?

 

Cienījamie lasītāji, es jums izstāstīšu divus stāstus par notāriem. Stāsti ir dažādi, bet morāle tajos ir viena. Tātad…

Vienai omītei bija mazmeita. Laba meitene, gandrīz Sarkangalvīte. Tāpēc omīte nolēma nodot viņai mantojumā dzīvokli. Tikai viena problēma – dzīvokli sākumā vajadzēja privatizēt. Diemžēl omīte savos 60 gados tā arī nebija iemācījusies latviešu valodu, tāpēc nolēma, ka dokumentu noformēšanā viņai palīdzēs viņas izglītotais mazdēls.

Diemžēl mazdēls izrādījās – Pelēkais vilks. Viņš uzsāka vētrainu darbību, atveda omīti pie notāra. Notārs izlika omītes priekšā dokumentus ar vārdiem: Jūs jau zināt par ko ir runa? Par Jūsu dzīvokli” – Jā, jā, – teica laipnā omīte. – Es pilnībā uzticos savam mazdēliņam, tāpēc nevajag man atstāstīt, kas te rakstīts”. Un neskatoties parakstīja dokumentus!

Pagāja kāds laiks un omīte sākusi uztraukties: pāris mēnešus viņa nav saņēmusi rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Baidoties, ka uzkrāsies parāds viņa aizsūtīja savu mazmeitiņu uz namu pārvaldi. Atgriezās mazmeitiņa šokēta: rēķins tak tagad nāk uz mazdēlu, jo viņš jau bez piecām minūtēm ir dzīvokļa īpašnieks. Un te omīte attapās un atrada Jūsu padevīgo kalpu – Juristu. Mums priekšā vēl ir ilga tiesvedība, jo pierādīt, ka viņa negribēja pārrakstīt dzīvokli uz mazdēlu , nebūs viegli. Toties pilnīgi reāli.

Secinājums Nr.1:
Dodoties pie notāra VIENMĒR ņemiet sev līdz SAVU Juristu!

Ķibeles ar pasēm.

Otrais stāsts būs vairāk sarežģīts. Reiz dzīvoja vīrs un sieva. Laulātie vairs nebija jauni, un sataisījās iet pensijā. Un te vīrs ielūkojās savā pasē un pamanīja, ka tur nepareizi ierakstīts viņa dzimšanas gads – 1934. gads, bet vajag –1931. gadu.

Vīrs uzrakstīja lūgumu uz Krieviju (kur bija dzimis), izdot viņam pareizo dzimšanas apliecību. Kad dokuments tika saņemts, vīrs aizgāja noformēt sevi kā pensionāru. Viens tikai viņu apbēdināja: steigā Krievijas dzimtsarakstu nodaļā pievienoja viņa uzvārdam apliecībā vēl vienu burtu. Nācās mainīt pasi. Jaundzimušais” kļuva par pensionāru. Pēc šīs procedūras vīrs uzrakstīja iesniegumu uz ministriju ar lūgumu izdot viņam „pareizo” pasi (bez liekā burta!) un Latvijas ministrija nāca vīram pretī. Toties starp visām šīm izmaiņām pensionāra sieva bija nomainījusi savu pasi. Viņai tika izdota pase pēc jaunā parauga – un arī pēc vīra reālā uzvārda.

Kad viņas vīrs nomira, viņa devās pie notāra – atkal pie tā paša – pakaļ mantojumam, un bija šokēta par atteikumu. Jūs šim cilvēkam neesat sieva! Jums ir cits uzvārds – bez viena burta! Galvenais dokuments – laulības apliecība! Šis ir viltojums!” – teica likuma kalps. Un atteicās izdot mantojumu, kurš viņai pienākas, aizsūtīja atraitni uz tiesu…

Secinājums Nr.2:
Dodoties pie notāra VIENMĒR ņemiet sev līdz SAVU Juristu!

Kopsavilkums:

Atcerieties: notāri – tā ir ģimene. Es neatgādināšu Jums ko vārds „ģimene” nozīmē itāļu valodā. Notāra pamatuzdevums ir pārliecināties, ka pie viņa atnācis tas cilvēks, kas norādīts viņa dokumentos. Pārējais toties ir Jūsu jurista darbs. Viņš Jums ir? Sen jau ir laiks piezvanīt un atnākt pie mums!

Jūsu Valdis Krisbergs