[ 085 ] – Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumos Nr.721 „Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

Saskaņā ar Noteikumu 4.punktu, ja bērns, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā (turpmāk – bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais), izceļo no valsts patstāvīgi, uzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – Latvijas valstspiederīgais), vai aizbildņa notariāli apliecinātu piekrišanu bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts. Savukārt Noteikumu 5.punkts noteic, ja  bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts pilnvarotas personas pavadībā, uzrāda vismaz viena vecāka (Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai bezvalstnieka, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā) vai aizbildņa notariāli apliecinātu pilnvaru bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā. Ja bērns izceļo no valsts aizbildņa pavadībā, uzrāda bāriņtiesas lēmumu par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecinātu kopiju.

Praksē tika konstatēts, ka Noteikumi neregulē gadījumus, kad bērnam, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, ir nepieciešams izceļot no valsts, taču bērna vecāks, kas varētu sniegt notariāli apliecinātu piekrišanu bērna izceļošanai no valsts, nav sasniedzams (piemēram, bērnu audzina vecāks, kurš nav Latvijas valstspiederīgais. Savukārt otrs vecāks, kas ir Latvijas valstspiederīgais, nepiedalās bērna audzināšanā un tā atrašanās vieta nav zināma. Līdz ar to gadījumos, kad bērnam nepieciešams izceļot no valsts, nevar tikt saņemta notariāli apliecinātu piekrišanu bērna izceļošanai no valsts.). Tādējādi bērnam, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, tiek liegta iespēja izceļot no valsts.

Civillikuma 178.pants noteic, ka kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa. Civillikuma 178.¹ pants noteic, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 19.panta otro un trešo daļu bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Līdz ar to bāriņtiesai ir likumisks pamats izšķirt domstarpības, kas radušās vecāku starpā, tai skaitā arī attiecībā uz lēmumu par atļauju bērnam izceļot no valsts pieņemšanu, un projekts paredz, kāds bāriņtiesas izdots dokuments ir jāuzrāda, lai bērns varētu izceļot no valsts.

Projekts paredz līdzīgu mehānismu, kāds šobrīd jau ir noteikts, proti, gadījumā, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts tā vecākā pavadībā, kurš nav Latvijas valstspiederīgais, šādos gadījumos ir nepieciešama otra vecāka, kas ir Latvijas valstspiederīgais, pilnvara bērna izceļošanai no valsts (Noteikumu 8.punkts). Savukārt Noteikumu 10.1.apakšpunkts noteic, ka pilnvara nav nepieciešama, ja otrs vecāks, kas ir Latvijas valstspiederīgais, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu un bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts. Tādējādi projektā netiek paredzēts jauns regulējums, bet jau Noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta uz vēl vienu gadījumu.

Ja bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā ir iesaistītas vairākas bāriņtiesas, tad minētajām bāriņtiesām, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, ir pienākums sadarboties (Bāriņtiesu likuma 53.panta pirmā daļa). Izvērtējot jautājumu par atļaujas došanu bērnam šķērsot valsts robežu, bāriņtiesas pienākums ir noskaidrot visus apstākļus, tai skaitā arī par tiesvedību starp vecākiem par aizgādības un saskarsmes tiesībām. Bāriņtiesai ir pienākums ņemt vērā visas iespējamās riska situācijas, arī to, ka, šķērsojot valsts robežu, bērns varētu tikt pakļauts nolaupīšanas riskam. Tāpat ir jāņem vērā bērna vecums, uz kurieni bērns brauc, vai būs kāda pilngadīga persona, kura ārzemēs par bērnu parūpēsies.

Līdz ar to nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Noteikumos, paredzot, kas šādos gadījumos var dot atļauju bērna izceļošanai no valsts.

2013.gada 1.janvārī spēkā stājās grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka pilnīgās rīcībnespējas institūts tiek aizstāts ar ierobežotās rīcībspējas institūtu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa sēdes protokollēmuma (Nr.19, 39.§) „Par Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.67 45.§) “Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”” un protokollēmuma (prot. Nr.67 46.§) “Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”” izpildi” 2.punktu, lai ieviestu tiesisko regulējumu visos normatīvajos aktos atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra sēdē atbalstītajos likumprojektos “Grozījumi Civillikumā”, “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Bāriņtiesu likumā (prot. Nr.67 45., 46. un 47.§) paredzētajām izmaiņām rīcības spējas tiesiskajā regulējumā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, visām ministrijām atbilstoši to kompetencei sešu mēnešu laikā no likumprojektu stāšanās spēkā sagatavot un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus normatīvo aktu projektus.

Noteikumu 8.punkts paredz, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts tā vecākā pavadībā, kurš nav Latvijas valstspiederīgais, ir nepieciešama otra vecāka, kas ir Latvijas valstspiederīgais, pilnvara bērna izceļošanai no valsts. Atbilstoši Noteikumu 9.punktam minētā pilnvara nav nepieciešama, ja bērna vecāks,  kurš nav Latvijas valstspiederīgais, viens īsteno aizgādību pār šo bērnu. Šādā gadījumā saskaņā ar Noteikumu 9.2.4.apakšpunktu uzrāda tiesas spriedumu (sprieduma norakstu) par otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu.

Saskaņā ar jauno rīcībnespējas institūtu personas ar rīcības spējas ierobežojumu nav ierobežotas pārstāvēt bērnu personiskajās attiecībās. Personiskās tiesības (tiesības laulāties, adoptēt, paternitātes atzīšana, testamenta sastādīšana u.c. nav ierobežojamas) neskar rīcības spējas ierobežojums. Savukārt mantiskajās attiecībās personas ir tiesīgas pārstāvēt bērnu tādā apjomā, kādā tiesa nav ierobežojusi vecāka rīcībspēju. Bērna robežas šķērsošanas jautājums ir personisko tiesību jautājums. Tātad ierobežota rīcībspēja vecākam nevar būt par pamatu, lai liegtu tiesības izlemt robežas šķērsošanas jautājumu.

Ņemot vērā, ka bāriņtiesa ir institūcija, kas nodrošina bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, projekts paredz, ja bērna vecāks, kas varētu sniegt notariāli apliecinātu piekrišanu bērna izceļošanai no valsts, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, bērns var izceļot no valsts, uzrādot bāriņtiesas lēmumu par atļauju bērnam izceļot no valsts.

Projekts paredz līdzīgu mehānismu, kāds ir noteikts Noteikumos gadījumā, ja bērns, kurš ir Latvijas valstspiederīgais, izceļo no valsts tā vecākā pavadībā, kurš nav Latvijas valstspiederīgais, tas ir, šādos gadījumos ir nepieciešama otra vecāka, kas ir Latvijas valstspiederīgais, pilnvara bērna izceļošanai no valsts (Noteikumu 8.punkts). Savukārt Noteikumu 10.1.apakšpunkts noteic, ka pilnvara nav nepieciešama, ja otrs vecāks, kas ir Latvijas valstspiederīgais, nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu un bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts.

Projekts paredz svītrot Noteikumu 9.2.4.apakšpunktu, jo ierobežota rīcībspēja vecākam nevar būt par pamatu, lai liegtu tiesības izlemt robežas šķērsošanas jautājumu.

Saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 49.pantu bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām. Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur lēmuma darbību.

Lūgt bāriņtiesas piekrišanu bērna izceļošanai no valsts var pats bērns. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17.panta 1.punktu bāriņtiesa aizstāv bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Atbilstoši minētā panta 7.punktam bāriņtiesai arī ir pienākums sniegt palīdzību bērnam, kurš pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā.

Arī citai personai (bērnam tuviniekam u.c.) un institūcijai (izglītības, ārstniecības, sociālās aprūpes iestādei u.c.) ir pienākums informēt bāriņtiesu par tādu situācija, kur bērnam nepieciešama palīdzība un aizsardzība (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.pants).

Ja bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanā ir iesaistītas vairākas bāriņtiesas, tad minētajām bāriņtiesām, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, ir pienākums sadarboties (Bāriņtiesu likuma 53.panta pirmā daļa). Papildus tiesiskais regulējums par bāriņtiesu lietu piekritību noteikts Bāriņtiesu likuma 54.pantā.

Valsts robežsardze kontrolēs kārtību, kādā bērni šķērso valsts robežu.

Jaunu institūciju izveide

Esošu institūciju likvidācija