[ 105 ] – Latvija: ar ko “izņemšana” atšķiras no “vecāku tiesību atņemšanas”?

Izņemšana tiek piemērota uz noteiktu laiku, bet aizgādības tiesības atņem pavisam, taču ar tiesas lēmumu tās var arī atjaunot.

Ja vecāku vainas dēļ gada laikā neizdodas atgūt bērnus, bāriņtiesa vēršas tiesā ar priekšlikumu atņemt aizgādības tiesības pār bērniem pavisam (to var darīt arī agrāk, ja tas nepieciešams bērna interešu dēļ).

Iespējamie iemesli:

• Vecāku vainas dēļ (nolaidība vai tīšs pārkāpums) bērnu veselība vai dzīvība ir pakļauta briesmām;
• Vecāks ļaunprātīgi izmanto viņa likumiskās tiesības vai nenodrošina aprūpi pār bērnu, kas var radīt draudus bērna fiziskajai, garīgajai un morālajai attīstībai.

Uz kādu pārkāpumu pamata var bērnus izņemt no ģimenes pie mums – Latvijā?

• Bērnu var šķirt no ģimenes, ja tas ir viņa interesēs, un nav cita veida nodrošināt viņa tiesības, tādos gadījumos:
• Bērna dzīvība, veselība vai attīstība atrodas nopietnās briesmās saistībā ar vardarbību (fizisku, emocionālu, seksuālu), vai arī ir pamatotas aizdomas par vardarbību, vai bērns netiek aprūpēts, kā arī saistībā ar sliktiem sadzīves apstākļiem;
• Bērnam ir nopietns apdraudējums viņa veselībai, lietojot alkoholiskos dzērienus, narkotiskas vai toksiskas vielas.
• Bērns izdarījis noziegumu;
• Ir nepieciešams izpildīt tiesas lēmumu un atgriezt bērnu valstī, kurš viņš dzīvo (piemēram, ja viens no bērna vecākiem viņu nolaupījis).
• Atkarībā no situācijas, šo lēmumu izpilda policija vai bāriņtiesa.

Nākamais solis ir bērna aprūpes tiesību noņemšana uz laiku. Bāriņtiesas priekšsēdētājs neatliekamos gadījumos var vienpersoniski pieņemt lēmumu, taču 15 dienu laikā jāsasauc bāriņtiesas sēde, kurā šis lēmums tiek apstiprināts. Šādu lēmumu var pieņemt, ja:

• Ja pastāv faktiski šķēršļi, kas vecākiem traucē pienācīgi aprūpēt bērnu;
• Bērns vecāku vainas dēļ atrodas viņa dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos (naolaidības vai tīša pārkāpuma dēļ);
• Vecāks ļaunprātīgi izmanto viņa likumiskās tiesības vai nenodrošina aprūpi pār bērnu;
• Vecāks devis atļauju bērna adopcijai;
• Konstatēta vardarbība vai ir pamatotas aizdomas par to.

Šādos gadījumos bērnu nodod otram vecākam; ja tas nav iespējams, tiek risināts jautājums par bērna ievietošanu audžuģimenē (piemēram, iecelts aizbildnis). Ja apstākļi mainās uz labo pusi, bāriņtiesa atjauno bērna aizgādības tiesības.

Kādos gadījumos Latvijā bērnu var nodot adopcijai vai aizbildniecībā svešiem cilvēkiem?

Par aizbildniecību – ja nav neviena, kam būtu tiesības uz bērna aprūpi (piemēram, vecāki miruši, atņemtas tiesības, vai arī tiesības apturētas uz laiku). Bērnu adopcijai var nodot, ja tas ir bērna interesēs, ja bērnam izveidojušās ģimeniskas attiecības ar potenciālo adoptētāju, ir piekrišana adopcijai, bērna (obligāti no 12 gadu vecuma) vecākiem, aizbildnim. Dažos gadījumos vienošanos var aizstāt ar bāriņtiesas piekrišanu.

Šobrīd, saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu aizbildnis, var saņemt divu veidu pabalstus – atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu.
Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu var saņemt neatkarīgi no tā, vai aizbildnībā esošā bērna uzturam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tāpat arī aizbildnim ir tiesības saņemt pabalstu par bērna uzturēšanu, bet jāņem vērā, ka gadījumā, ja aizbildnis saņem uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, pensiju par apgādnieka zaudējumu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā vai ģimenes valsts pabalstu, pabalsta apmērs tiek samazināts par attiecīgo summu.
Uzturlīdzekļu apmērs, kādu var saņemt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, bērnam līdz 7 gadu vecumam ir līdz 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb  95.00 EUR un bērnam no 7 gadu vecuma līdz pilngadībai – līdz 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 114 EUR. Ja ar tiesas nolēmumu vai notariālo aktu, kas ietver vienošanos par uzturlīdzekļiem, uzturlīdzekļi bērna uzturam ir noteikti mazākā apmērā, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek izmaksāti ne lielākā apmēra, kāds noteikts ar tiesas nolēmumu vai notariālo aktu.

Ar 2017.gada 1.janvāri pabalsta apmērs aizbildnim mēnesī ir vienāds ar minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kāds noteikts katram bērnam:

• no bērna dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas ( 95 eiro);
• no bērna 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas (114 eiro).

Jā, arī tad, ja vecākiem atņemtas bērnu aizgādnības tiesības, viņiem ir jāmaksā uzturlīdzekļi. Tas nav jādara vienīgi tad, ja bērns nodots adopcijai citai personai. Šādā gadījumā atbilstīgi Civillikuma 173. pantam bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā pastāstīja par uzturlīdzekļu piedziņu situācijā, kad bērnu audzina aizgādnis. Ja vecāki brīvprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus, aizgādnis var sniegt civilprasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu. Var prasīt piedzīt minimālo uzturlīdzekļu summu vai arī lielāku. Kad tiesa notikusi, aizgādnis saņem tiesas spriedumu un izpildrakstu, ko iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam piedziņas veikšanai. Ja tiesu izpildītājs pārliecinās, ka no vecākiem neko piedzīt nevar (nav ienākumu un mantas, ko varētu pārdot), aizgādnis vēršas Uzturlīdzekļu garantiju fondā (UGF) un šis fonds bērniem maksā minimālo uzturlīdzekļu summu.

Ministru kabineta noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam nosaka, ka katram vecākam neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa ir pienākums nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus: no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā, bet bērnam no 7 gadu līdz 18 gadu vecumam – 30% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša algas.

Aizgādnis var prasīt uzturlīdzekļus no viena vecāka vai arī no abiem. Tad katram vecākam jāmaksā vismaz minimālā summa. Ja tiesa nolēmusi piedzīt uzturlīdzekļus no abiem vecākiem, arī UGF tos maksā dubulti tēva un mātes vietā;

Aizgādnis vienlaikus ir bērna aizbildnis, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra viņam maksā pabalstu – atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.