Pērnā gada izskaņā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) veica aptauju, kurā noskaidroja, ka lielākā daļa autovadītāju (62%) uzskata, ka Latvijā spēkā esošie OCTA atlīdzību limiti par ceļu satiksmes negadījumā nodarītiem zaudējumiem mantai (šobrīd līdz 1 000 000 eiro) un personai (šobrīd līdz 5 000 000 eiro) ir pietiekami augsti.

Ja ar respondentu zināšanām par transportlīdzeklim nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu viss būtu apmierinoši, tad sarežģītāka ir situācija ar izpratni par personas veselībai un dzīvībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, neizprotot kompensācijas principu un limita nozīmi.

Pirmkārt, sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram smagi cietušajam pienāktos viss atlīdzības limits jeb maksimālā iespējamā limita summa, kas paredzēta uz vienu ceļu satiksmes negadījumu neatkarīgi no cietušo skaita.

Otrkārt, mazāk kā puse autoīpašnieku ir informēti par to, kādus vispār personai nodarītos zaudējumu veidus sedz apdrošinātāji.

Treškārt, tikai ceturtā daļa autovadītāju zina, ka OCTA apdrošinātāji maksā atlīdzību tik ilgi, kamēr vien satiksmes negadījuma rezultātā cietušajai personai saglabājas veselībai nodarītais kaitējums, un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu. Tieši šādās situācijās veidojas t.s. ilgtermiņa atlīdzību lietas, kad izmaksas tiek veiktas vairāku gadu garumā.

Ilgtermiņa atlīdzību lietas ir tās, kas padara OCTA atlīdzību izmaksas par personas veselībai un dzīvībai nodarītajiem zaudējumiem tik lielas. Pērn Latvijā lielākā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tika veikta par 3,99 miljoniem eiro, no kuriem būtiskākā daļa – 80,3% ir personas veselībai un dzīvībai nodarīto zaudējumu atlīdzība. Papildus ilgtermiņa zaudējumu atlīdzināšanai, plānotā rezerve ir vēl vismaz 1,3 miljonu eiro. Atlīdzība tiek maksāta par 2007. gadā notikušu ceļu satiksmes negadījumu Īrijā, kad autovadītājs, netiekot galā ar sava spēkrata vadību, ietriecās mūra sienā. Negadījumā ļoti smagas traumas guva visi automašīnā esošie jaunieši – trīs pasažieri un automašīnas vadītājs. Tā kā negadījums notika Īrijā, radītie zaudējumi tika rēķināti saskaņā ar turienes likumdošanu. Tāpat, ņemot vērā, ka daži no cietušajiem vairs nekad nespēs atgūt savas fiziskās spējas, lai turpinātu līdz negadījuma brīdim ierastās ikdienas gaitas, atlīdzības gan par ārstēšanos un rehabilitāciju, gan ikdienas aprūpi un nesaņemtajiem ienākumiem, tiks maksātas mūža garumā.

Ja personas veselībai vai dzīvībai kaitējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram uz satiksmes negadījuma brīdi nav bijusi spēkā esoša OCTA, tad izmaksas tiek veiktas no LTAB administrētā Garantijas fonda, un patlaban aktīvas ir 53 ilgtermiņa atlīdzību lietas, kurās atlīdzības tiek izmaksātas jau vairāku gadu garumā. Jānorāda, ka starp Garantijas fonda administrētajām ilgtermiņa lietām līdz šim nav bijuši satiksmes negadījumos ar miljonos mērāmiem zaudējumiem, un jācer, ka tādu nebūs, jo šie zaudējumi, kas radušies neapdrošinātu transportlīdzekļu vadītāju dēļ, daļēji gulstas uz visu pārējo polišu pircēju pleciem.

Pēdējo gadu statistika parāda, ka atlīdzības par personai nodarīto zaudējumu segšanu ieņem aizvien lielāku proporciju kopējā atlīdzību izmaksu summā. Ja 2012.gadā personām nodarīto zaudējumu atlīdzību apmērs bija 14% no kopējā atlīdzību apjoma, tad pērn atlīdzībās par personai nodarītajiem zaudējumiem tika izmaksāti 16,7 %. Līdzīgas pieauguma prognozes paredzamas arī šogad, turklāt ievērojamu vietu tajā ieņems atlīdzības par nemateriālajiem zaudējumiem. Jāatzīmē, ka kopš 2014.gada jūlija, kad stājās spēkā jauni Ministryu kabineta noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, šajā pozīcijā atlīdzību apmēri pieauguši aptuveni 11 reizes.

 

 

 

JAUTĀJUMI

Kur un kā ceļu satiksmes negadījumā cietušais var saņemt informāciju par zaudējumu atlīdzināšanu?

Kas kompensē ceļu satiksmes negadījumā cietušajam nodarītos zaudējumus?

Kas kompensē ceļu satiksmes negadījumā cietušajam nodarītos zaudējumus, ja negadījumu izraisījis neapdrošināts transportlīdzekļa īpašnieks?

Kas kompensē zaudējumus, ja CSNg izraisījis nenoskaidrots transportlīdzeklis

Vai tiek kompensēti arī zaudējumi ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam?

Kā iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību?

Cik ilgā laikā persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību var iesniegt pieteikumu apdrošinātājam?

Kādi ceļus satiksmes negadījuma rezultātā radušies zaudējumi tiek kompensēti?

Kādos apmēros tiek segti zaudējumi?

Kādos gadījumos zaudējumi netiek kompensēti?

Kā rīkoties, ja cietušais uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā radušies zaudējumi ir kompensēti nepilnīgi?

Kādos gadījumos apdrošinātājam ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto vadītāju?

Kādos gadījumos apdrošinātājam ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto īpašnieku?

Kādos gadījumos LTAB ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto īpašnieku vai vadītāju?

Kur un kā ceļu satiksmes negadījumā cietušais var saņemt informāciju par zaudējumu atlīdzināšanu?

Ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušajam ir jāvēršas pie CSNg izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka apdrošinātāja, vai arī, ja tāda nav, pie LTAB.

Kas kompensē ceļu satiksmes negadījumā cietušajam nodarītos zaudējumus?

Apdrošināšanas atlīdzību par ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) nodarītajiem zaudējumiem, CSN cietušajiem atlīdzina apdrošināšanas sabiedrība, kura apdrošinājusi zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību. Ja CSNg izraisītāja transportlīdzeklis reģistrēts un apdrošināts citā valstī, tad zaudējumus atlīdzina šī apdrošinātāja pārstāvis Latvijā vai, ja tāda nav, – LTAB.

Ja ir zināmas CSNg iesaistītās personas, bet to pretrunīgo liecību dēļ nav iespējams noteikt šo personu atbildības pakāpi, tad, zaudējumus atlīdzinot, pieņem, ka atbildības pakāpe CSNg iesaistītajām personām ir vienāda.

Ja CSNg cietis gājējs, kurš nav atzīts par CSNg izraisītāju, savukārt CSNg iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā LTAB.

Kas kompensē ceļu satiksmes negadījumā cietušajam nodarītos zaudējumus, ja negadījumu izraisījis neapdrošināts transportlīdzekļa īpašnieks?

Ja negadījumu izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis vai transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesiskas darbības dēļ (t.i. transportlīdzeklis ir nozagts un par to ziņots Valsts policijai), zaudējumi tiek segti no Garantijas fonda, kuru administrē LTAB.

Kas kompensē zaudējumus, ja CSNg izraisījis nenoskaidrots transportlīdzeklis

Ja negadījumu izraisījis nenoskaidrots transportlīdzeklis (atstājis negadījuma vietu), tad kompensēti tiek tikai:

– Personai nodarītie zaudējumi;

– Mantai nodarītie zaudējumi, veicot nepieciešamos ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu glābšanas darbus vai sakarā ar cietušās personas nogādāšanai ārstniecības iestādē izmantotā transportlīdzekļa bojājumu vai šā transportlīdzekļa salona notraipīšanu;

– Minēto zaudējumu kompensācija tiek veikta no Garantijas fonda.

Vai tiek kompensēti arī zaudējumi ceļu satiksmes negadījuma izraisītājam?

Saskaņā ar OCTA likumu ne apdrošinātājs, ne LTAB neatlīdzina ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja personai un mantai nodarītos zaudējumus.

Kā iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzību?

Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tiklīdz tas ir iespējams, iesniedz apdrošināšanas sabiedrībai iesniegumu par apdrošināšanas gadījumu un vienojas par zaudējumu atlīdzināšanas veidu, piemēram, ja bojāts transportlīdzeklis, ar apdrošinātāju var vienoties par remontuzņēmumu, kurā tas tiks remontēts, vai arī izvēlēties saņemt atlīdzību skaidrā naudā.
Ja CSNg rezultātā nodarīti zaudējumi personām, tad papildus iesniegumam par apdrošināšanas gadījumu, jāiesniedz visi zaudējumus (izdevumus) apliecinošie dokumenti no ārstniecības iestādēm (piemēram, čeki par medicīnas izdevumiem, par transporta izdevumiem).

Cik ilgā laikā persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību var iesniegt pieteikumu apdrošinātājam?

Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par tās mantai nodarīto zaudējumu, var pieteikt prasību gada laikā no ceļu satiksmes negadījuma (apdrošināšanas gadījuma) brīža. Savukārt, ja persona pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto veselības kaitējumu, tad prasību var pieteikt trīs gadu laikā no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

Kādi ceļus satiksmes negadījuma rezultātā radušies zaudējumi tiek kompensēti?

Tiek kompensēti zaudējumi par transportlīdzekļa bojājumiem, lai to atjaunotu tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma. Iespējams saņemts atlīdzību arī par automašīnas evakuāciju, ja tāda ir bijusi nepieciešama. Tiek atlīdzināti zaudējumi par transportlīdzekļa bojāeju, ja tā remonts nav tehniski iespējams vai ir ekonomiski nepamatots; par ceļa, ceļa būves, ēkas, būves un citas mantas bojājumiem un videi nodarīto kaitējumu.
Tāpat CSNg rezultātā no OCTA tiek atlīdzināti materiālie zaudējumi par personai nodarītajiem veselības kaitējumiem; valsts un pašvaldību izdevumi par cietušo ārstēšanu un izmaksātajiem pabalstiem un pensijām; apbedīšanas izdevumi, kā arī ir iespēja saņemt vienreizēju maksājumu par nemateriālajiem zaudējumiem.

Kādos apmēros tiek segti zaudējumi?

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai LTAB (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) sedz zaudējumus, nepārsniedzot noteikto apdrošinātāja atbildības limitu: par personai nodarītajiem zaudējumiem līdz 5 000 000 euro (neatkarīgi no cietušo skaita), savukārt par mantai nodarītajiem zaudējumiem līdz 1 000 000 euro (neatkarīgi no trešo personu skaita).

Kādos gadījumos zaudējumi netiek kompensēti?

Apdrošinātājs vai LTAB neatlīdzina:

– zaudējumus, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar pašas šīs personas nodomu vai šīs personas rupjas neuzmanības dēļ;

– zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot gadījumus, kad ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietusi persona (piemēram, gājējs vai velosipēdists);

– mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, kā arī personai nodarītos zaudējumus, kas radušies CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam;

– zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;

– zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;

– zaudējumus sakarā ar CSNg zaudējumu nodarījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;

– zaudējumus, kurus tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;

– CSNg dēļ negūto peļņu;

– zaudējumus, kurus radījis akmens vai cits priekšmets, ko izkustinājis transportlīdzeklis vai tam pievienota ierīce;

– apdrošināšanas sabiedrības izdevumus, kuri radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzina, izmantojot kompensācijas principu;

– zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;

– zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti CSNg, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts ar pašu CSNg iesaistīto personu ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ;

– zaudējumus, kas radušies lidlauka manevrēšanas teritorijā notikušā CSNg, kurā iesaistīts transportlīdzeklis un gaisa kuģis;

– līzinga ņēmēja mantai un saskaņā ar līzinga līgumu lietotajiem transportlīdzekļiem nodarītos zaudējumus, kas radušies CSNg, kurā iesaistīti transportlīdzekļi, kas līzingā nodoti vienam un tam pašam līzinga ņēmējam, kurš norādīts kā transportlīdzekļu turētājs.

Kā rīkoties, ja cietušais uzskata, ka ceļu satiksmes negadījumā radušies zaudējumi ir kompensēti nepilnīgi?

Ja trešo personu neapmierina apdrošinātāja lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tai ir tiesības lūgt LTAB sniegt atzinumu par minēto lēmumu. Pārbaudot personas sūdzību pēc būtības, LTAB pieņem lēmumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.
Trešā persona apdrošinātāja lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu var pārsūdzēt tiesā arī tad, ja tā neizmanto tiesības lūgt LTAB sniegt atzinumu par minēto lēmumu.

Kādos gadījumos apdrošinātājam ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto vadītāju?

Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret CSNg izraisījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas:

– vadījis transportlīdzekli būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā;

– vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli;

– pēc CSNg, neievērojot OCTA likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc CSNg līdz attiecīgajai pārbaudei;

– 10 dienu laikā nav iesniedzis apdrošinātājam aizpildītu saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis rakstisku informāciju par CSNg apstākļiem;

– zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Kādos gadījumos apdrošinātājam ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto īpašnieku?

Apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret CSNg izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas:

– apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju;

– transportlīdzekļa vadītājs, kas CSNg nodarījis zaudējumus trešajai personai, 10 dienu laikā nav iesniedzis apdrošinātājam aizpildītu saskaņoto paziņojumu vai nav sniedzis rakstisku informāciju par CSNg apstākļiem un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama;

– transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot OCTA likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli CSNg brīdī, nav noskaidrota;

– transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un CSNg nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

– transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam nav bijis aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un CSNg nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu.

Kādos gadījumos LTAB ir tiesības celt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) izraisījušā auto īpašnieku vai vadītāju?

LTAB ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:

– CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

– transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;