Kā tiesneši un policisti papildina valsts kasi.

 

 

Autobraucēji zina, ka ātrums – tā ir nepieciešamība un tajā pat laikā bīstamība. Nepieciešamība ir, kad steidzies un bīstamība tāpēc, ka vislielākais avāriju skaits notiek dēļ ātruma pārsniegšanas. Lai izvairītos no nepatīkamajām situācijām uz ceļa, policija profilakses nolūkos izmanto radarus. Bet uz katru indi ir pretinde.
Piemēram, radara detektors…

 

Dažādās valstīs attieksme pret šo lietderīgo ierīci ir dažāda. Piemēram, Vācijā radara detektorus izdala šoferiem speciālajos akcijas nolūkos. Kāpēc? Jo šajā valstī sods par ātruma pārkāpšanu neiet valsts budžetā. Tieši tāpēc Vācijas policijai ir izdevīgi, ka cilvēki cieš mazāk un uzvedas uz ceļa piedienīgi. Taču pie mums ar šo ir nelielas nekārtības-.bet par to vēlāk.

Citās valstīs radara detektors nav aizliegts, lai arī policija netaisa dāvanas. Piemēram, ja Jūs brauksiet pa Krievijas ceļiem ar ieslēgtu radara detektoru, tad tas Jums noderēs: noķerot priekšā esošā radara signālu, Jūsu ierīce signalizēs par to un Jūs samazināsiet ātrumu. Un satiekot Krievijas policistus, radara detektora esamība Jūs neietekmēs.

Ir vēl valstis, un Latvija tajā skaitā – kur ne tikai radara detektora izmantošana, bet ari viņa pārvadāšana darbam gatavā veidā – ir absolūts tabu. Bet te ir nianse: pārvadāšana izjauktā veidā nav aizliegta. Ja radara detektora statīvu Jūs nolikāt bagāžniekā, pašu detektoru cimdu nodalījumā, bet vadus aizmetāt uz aizmugurējā sēdekļa, tad tādā veidā Jūs mierīgi un legāli viņu varat pārvadāt.

Pretošanās, kuras nebija

Ar Eiro Temīda klientu „B” kungu uz Latvijas ceļa notika nepatīkams notikums. Policista darbinieki viņu apturēja par runāšanu pa mobilo telefonu. Klientam negaidīti policisti nomainīja tēmu un palūdza atdot viņiem radara detektoru. Autovadītājs atteicās. Viņš labi pārzināja savas tiesības un viņš zināja, ka nav neko pārkāpis: radara detektors izjauktā veidā atradās viņa automobilī, to piefiksēja ari policija kratīšanas laikā filmējot to ar kameru. Policistus neapmierināja klienta atbilde un viņi aicināja viņu doties viņiem līdz uz policijas iecirkni, lai sastādīti protokolu par pretošanos policijas darbiniekiem. (Administratīvā tiesa, 175.pants).

Vēlāk notika tiesa. Tiesnese noskatījās video un pieņēma spriedumu: „B” ir vainīgs jau tikai tāpēc, ka policijas darbinieki viņu slikti pārmeklēja. T.i. teorētiski pēc tiesneses loģikas „B” varēja būt sērijveida slepkava – un viņa bagāžniekā varēja vienkārši aiz neuzmanības nepamanīt trīs līķus… Bet te Dievs manu klientu „apžēloja”..

Īsumā, sprieduma jēga bija šāda: Tu esi noziedznieks, vienkārši policija nespēja savākt visus pierādījumus”. Kā rezultātā „B” kungam uzlika naudas sodu 40 latu apmērā. Nav jau nemaz tik daudz – jūs teiksiet, zinot, ka maksimālais sods par nepakļaušanos ceļu policistiem ir līdz 200 latiem. Taču nesteigsimies ar secinājumiem. Mans klients aizturēšanas brīdi strādāja apsardzes firmā un pēc tiesas sēdes viņam uz gadu bija atņemts apsardzes sertifikāts un ieroču nēsāšanas atļauja. Tādējādi viņš automātiski kļuva par bezdarbnieku un tagad viņa ģimene mēnesī saņem par Ls1000 mazāk ienākumu.

LR uz apsūdzēto sola

Man, kā juristam kļuva skaidrs, ka mūsu valsts Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas vārdā nav ieviesusi savā lauciņā kārtību. Kāzus ir tajā, ka LR atzīst, ka budžets sastāv no sodu naudas iekasēšanas. Cilvēki ceļo. Uz Krievijas – Latvijas robežas radara detektors tiek izjaukts un likt bagāžnieka nodalījumā. Toties Vācijā atkal tiek salikts atpakaļ. Šīs ierīces pārvadāšana nav aizliegta. Tas nav ierocis, lai to glabāšanai un pārvadāšanai būtu nepieciešama oficiāla atļauja vai izstrādāta likuma norma.

Un mēs iesniedzām pieteikumu Cilvēktiesību tiesā, kas atrodas Strasbūrā pret Latvijas Republika Es zinu, ka tas nav vienīgais gadījums, kad Latvijas tiesa ir policijas pusē tikai tāpēc, ka uz soda rēķina vajag papildināt valsts kasi.

Eiro Temīda birojs ir pārliecināts:
Latvijai ir jāatbild.

Jūsu Valdis Krisbergs